Cilvēktiesības un bērnu darbs

Cilvēktiesības un darba tiesības

Kakao audzētāju zemie ienākumi ir saistīti ar nopietniem cilvēktiesību un darbaspēka tiesību pārkāpumiem kakao audzētāju saimniecībās. Tā kā lauksaimniekiem ir maza peļņa, viņi nevar samaksāt saviem strādniekiem atbilstošu algu un nodrošināt viņus ar pieņemamiem dzīvošanas apstākļiem un veselības aprūpi. Vēl jo vairāk - darbinieki un lauksaimnieki bieži vien strādā kaitīgos darba apstākļos: ar pesticīdiem bez aizsargapģērba vai arī ar bīstamiem darba rīkiem un pārāk ilgas darba stundas. Viņi ir pakļauti dzimumu un etniskajai diskriminācijai, kā arī nedabū pietiekami daudz paēst. Kopienām trūkst iespējas izglītībai, pieeja dzeramajam ūdenim, un kopienu vadība ir tālu no efektīvas.
Darba apstākļi pārsvarā ir tik slikti, ka uzskatāmi par Universālās cilvēktiesību deklarācijas un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) noteikto starptautiski atzīto principu pārkāpšanu. Vēl jo vairāk, lai uzturētu cenas vēl zemākā līmenī, lauksaimnieki bieži izmanto bērnu darbaspēku, un šie bērni nemācās skolās, bet strādā veselībai un pat dzīvībai bīstamu darbu.

 

Bērnu darbs

Kakao audzētāju zemie ienākumi spiež viņus samazināt ražošanas izmaksas cik vien iespējams. Šī procesa sekas ir plantācijās strādājoši bērni, kas pakļauti ekspluatācijai un bīstamiem darba apstākļiem. Kakao plantācijās Ganā un Ziloņkaula krastā vien strādā apmēram 2 miljoni bērnu, vairāk nekā 500 000 no tiem ir iesaistīti piespiedu darbā.

Piespiedu darbs
Ceturtā daļa bērnu vecumā no 5 līdz 17 gadiem, kuri dzīvo kakao audzēšanas reģionos Rietumāfrikā, ir iesaistīti kakao ražošanā. Viņi lielākoties strādā ģimenes saimniecībās kopā ar saviem vecākiem. Bērnu palīdzība vecākiem un ieguldījums mājsaimniecības labklājībā vietējā kopienā ir tradicionāla prakse, taču starptautiski tas ir nepieņemami un tiek uzskatīts par izmantošanu, ja šis darbs kaitē bērnu fiziskajai un garīgajai veselībai, ir bīstams vai kaitīgs un neļauj viņiem iegūt izglītību. Spilgts piemērs ir tas, ka bērni izmanto bīstamus darba rīkus, piemēram, mačetes, kas bieži vien rada savainojumus, viņi nes lielus smagumus, kas izraisa muguras sāpes vai bojājumus vai arī ir pakļauti pesticīdiem.
Diemžēl joprojām ir pierādījumi, ka kakao audzēšanas reģionos pastāv bērnu tirdzniecība piespiedu darbam ⎯  īpaši Ziloņkaula krastā par nelielu samaksu ieved bērnus no kaimiņvalstīm un izmanto kā lēto darbaspēku.
Piespiedu darbaspēks un bērnu tirdzniecība ir nopietni starptautisko cilvēktiesību standartu pārkāpumi, un šāda darbība ir aizliegta ar starptautisko darbaspēka likumu (ILO 182. un 138. noteikumi), kā arī saskaņā ar ANO Bērnu tiesību konvencijas noteikumiem (32/1). 2001. gadā kakao un šokolādes industrija vienojās likvidēt bērnu piespiedu darbu līdz 2005. gadam, parakstot brīvprātīgo Harkina-Engela protokolu. Šis termiņš ir ticis pagarināts vairākas reizes. Pašreizējais protokola mērķis ir samazināt bīstamākās bērnu darbaspēka prakses par 70% līdz 2020. gadam.