Kakao cenas un audzētāju ienākumi

Kāda daļa no pievienotās vērtības paliek audzētājiem

Šokolādes ražošana ir plaukstošs uzņēmējdarbības veids, kurā uzņēmumi gūst lielu peļņu. Kamēr šie uzņēmumi sacenšas par vēl lielāku tirgus daļu un lielāku peļņu, miljoniem kakao audzētāju saņem arvien mazāk un mazāk ienākumu. Līdz 2012. gadam vispasaules šokolādes konditorejas tirgus guva neto pārdošanas ieņēmumus apmēram 80 miljardu dolāru apmērā, kas līdz 2014. gadam varētu pieaugt līdz 88 miljardiem dolāru.
Lielākā daļa peļņas kakao vispasaules ražošanas ķēdē rodas pēc tam, kad pupiņas sasniegušas pasaules ziemeļu daļu. Tajā pašā laikā daudziem kakao audzētājiem un strādniekiem zemeslodes dienvidos ir jāiztiek ar mazāk nekā 1,25 ASV dolāriem dienā, kas pat nepārsniedz absolūtās nabadzības slieksni.
Kakao audzētāji saņem apmēram 6% no tās cenas, ko pircēji bagātajās valstīs maksā par šokolādi. 1980. gados viņu daļa bija gandrīz trīs reizes lielāka - 16%.

 

Zemas un nestabilas kakao cenas

Kaut gan multinacionālo šokolādes ražotāju peļņa kopš 1980. gada ir pieaugusi, cena par kakao pupiņām ir samazinājusies uz pusi (ar inflācijas ietekmi).
Cita problēmas daļa ir tas, ka kakao audzētāji saņem tikai daļu no pasaules tirgus cenas tieši vietējo tirdzniecības struktūru, nodokļu un arī kakao pupiņu kvalitātes dēļ. Piemēram, lauksaimnieki Ziloņkaula krastā ir saņēmuši tikai 40 līdz 50% no pasaules tirgus cenas pēdējo desmit gadu laikā. Lauksaimnieki nav organizēti, un viņiem trūkst ieskata kakao cenu līknes izmaiņās. Viņiem ir jāpārdod savs kakao uzpircējiem par to noteiktajām cenām.

Kakao cenu nestabilitāte

Papildus tam lauksaimnieku ienākumus ietekmē nestabilās kakao cenas. Nestabilitāti veido mainīgie piedāvājuma apjomi, kultūru slimības, kaitēkļu uzbrukumi, krasas laikapstākļu maiņas, piemēram, sausums vai politiskās svārstības kakao ražotājvalstīs.
Labvēlīgajās sezonās, kad ir laba  kakao raža, lielākajās kakao ražotājvalstīs piedāvājums ir augsts un var radīt cenu samazinājumu, bet, ja raža ir slikta kultūru slimību vai sliktu laikapstākļu dēļ, lielākajos reģionos ir zemāks piedāvājums, kas var izraisīt cenu pieaugumu, ko pēc tam vēl vairāk palielina citi faktori, piemēram, spekulācija ar pārtiku. Spekulantiem nestabilās cenas ir izdevīgas tirdzniecībai nākotnes tirgos, kas var ienest lielu peļņu.
Kakao tirgotāji var kompensēt nestabilās cenas, uzglabājot kakao pupiņas un kontrolējot pārdošanas apjomus tirgū. Tomēr lauksaimnieki bieži vien ir spiesti pārdot pupiņas nekavējoties nabadzīgo dzīves apstākļu dēļ, jo nauda nepieciešama uzreiz, kā arī trūkst glabāšanas iespēju.

Zemi ienākumi - kritiskas sekas

Cenu nestabilitāte un pazemināšanās kopā ar pieaugošajām ražošanas izmaksām rada ekonomisko nedrošību, un miljoniem kakao lauksaimnieku grimst nabadzībā. Neskatoties uz paredzēto kakao pieprasījuma pieaugumu par gandrīz 20% turpmākajos gados un šokolādes ražotāju augošajiem ieņēmumiem, daudziem lauksaimniekiem nav līdzekļu pamatvajadzībām. Kakao audzētāji un viņu ģimenes, kurām ir ierobežoti līdzekļi un trūkst informācijas par tirgus attīstību, ir zaudētāji bagātīgajā kakao un šokolādes industrijā.
Zemie un nedrošie lauksaimnieku ienākumi rada sociālas un vides problēmas. Lauksaimnieki neinvestē saimniecībās, viņi samazina algas, nevar nodrošināt strādniekiem atbilstošus darba apstākļus un sliktākajā gadījumā ir spiesti izmantot bērnu darbaspēku. Cerot uz lielākiem ienākumiem, viņi atvēl vairāk zemes kakao ražošanai, bieži vien uz ilgtspējīgas, ekoloģiskas un dažādotas lauksaimniecības rēķina.